1941. gada jūnijs. Neliels ciems Tihoje pie Latvijas robežas. Mazās draudzes cienīgtēvs Aleksandrs rāmi tērzē ar Alevtīnas tanti un noņemas ar dažādām pasaulīgām lietām. Pēc pāris stundām viņš beigs svētdienas dievkalpojumu. Pēc divām dienām ciemā ienāks vācieši. Pēc diviem mēnešiem cienīgtēvam Aleksandram Ioninam sāksies svarīgākā misija viņa dzīvē. Tajā nebūs dižu varoņdarbu vai Bībeles cienīgu brīnumu. Viņa uzdevums būs atgriezt tautai ticību, un garīdznieka pienākums pārtaps par svētu varoņdarbu...
Vladimira Hotiņenko jaunā filma „Cienīgtēvs” atklāj vienu no mazpazīstamākajām Lielā Tēvijas kara lappusēm – Pleskavas apgabala pareizticīgās baznīcas misiju. No 1941. gada augusta līdz 1944. gada februārim garīdznieki no Baltijas republikām centās atjaunot garīgo dzīvi vācu okupētajā teritorijā, sākot no Pleskavas līdz par Ļeņingradai.
„Tā ir viena no mūsu vēstures varonīgajām lappusēm. Kā gan bija iespējams audzināt ļaudis un atjaunot pareizticību, saņemot sitienus gan no okupantiem, gan vēlāk arī no savas varas?”
Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils