Ļoti grūti pateikt, cik reizes mēs to visu jau esam redzējuši. Analogs aizkustinošu minjonu leģions rosījās dažus gadus atpakaļ dīvaini
noslēpumainajā Mijadzakova "Spoku aiznesto" mašinērijā. Ambiciozi ļaundari, pēc izskata pretīgi, taču ar labestīgu dvēseli, praktiski tādiem pašiem septiņjūdžu zābakiem virzījās pretī savam sapnim, daudzu nenovērtētajā "Igorā". Taču glītie, nelaimīgie bāreņi vispār vairojas Holivudas multfilmās gandrīz vai acošanas ceļā, un varētu domāt, ka viņu scenāristiem no...
Pastāv kāds augstākais taisnīgums tajā apstāklī, ka praktiski visās pēdējās M.Naita Šjamalana filmās nav viņa agrīno šedevru aplamā pašmērķa. Nav vairs tev nekādu efektīgu firmas tvistu (sarežģījumu), un, jāsaka, par to liels paldies režisoram. Tomēr dziļi ielūkojoties kārtējā garlaicīgajā atdarinājumā, lai notvertu to brīdi, kad talantīgais autors pēkšņi pārvēršas blēdīgā krāpniekā – ir muļķīga nodarbe un drīz vien tā apnīkst. Īpaši tagad, kad Šjamalans vairākkārtīgi ir pārliecin...
Kārtējā vecās skolas testosterona deva par brašajiem komandos, šoreiz par komiksiem. Ļoti iespējams, ka mūsu kino nomā filma būs kā vienīgais pirmizrādes logs, kurā bez sirdsapziņas pārmetumiem varēs ielūkoties skatītāju vīriešu daļa, kuri nevēlas atdot savu sūri nopelnīto naudiņu par gurdeniem vampīriem-hipohondriķiem (ar tiem, kā visi to zina ir skatītāju pilna blakus esošā zāle). Starp citu, galu galā sanāk tā: skatīties šo bezcerīgo, huligānisko un ultimatīvi muļķīgo (šī vārda labākajā noz...
"Titanu cinas" izradijas tiesi tada filma, kadu es to biju iztelojies no treilera: krasaina, dinamiska un reizem biedejosa. Vienkarsi svetki pec neveiksmigas "Pērsijs Džeksons un Olimpieši: Zibens nolaupītājs".
Filma "Titanu cinas" ir domata tiem, kuriem vairakus gadus atpakal nepietika burvibas, lai noskatitos "Troju". "Trojai" ar visiem tas tikumiem, ir viens trukums – taja nav dievu, vinu gribas, tapec filma vienkarsi partop epika. "Titanu cinas" par visiem 100 procentiem ir briniskiga.
Diemzel, no dieviem ...
"Summit Entertainment" fenomens.
Pirms trim gadiem jauns students Vils Fetters piecu dienu laikā uzrakstīja brīnišķīgu scenāriju "Memoirs" ("Memuāri"), apvienojot tajā vienu reālu mīlas stāstu no savas dzīves, vienu reālu traģēdiju no mūsdienu ASV vēstures un savu unikālo dzīves filozofiju. Divus gadus viņš bez panākumiem piedāvāja savu scenāriju Holivudas studijām, bet finanšu krīzes laikā neviens nevēlējās uzņemt traģisku drāmu. Pirms gada, vairs ne uz ko necerot, Fetters savu scenāriju piedāvāja pa&s...
Lūisa Kerola slavenās grāmatas sižets nekad nav pakļāvies saprotamai pārstāstīšanai, un nav nekāds brīnums. Katram pēc grāmatas izlasīšanas, tūlīt galvā dzimst sava Brīnumzeme: bērni redz atjautīgu pasaku pasauli, radoši cilvēki – avangardu sirreālisma meistardarbu, cilvēki, kuriem patīk eksperimentēt ar savu prātu – veiksmīgu rakstnieka pieredzi ar haluciogēniem līdzekļiem. Protams, visvairāk ir paveicies kinematogrāfijas darbiniekiem, kuriem šis kulta darbs ir ne tikai iedvesmas avots, b...
Sākšu ar galveno. Filma ir vienkārši lieliska. Vecais vīrs Martins Skorsēze parādīja un atgādināja visiem, kas ir talants un labs kino kā māksla, nevis popkorna filma, kā arī deva mājienu, ka citiem no viņa ir ko pamācīties. Citiem vārdiem sakot – vēl ir pulveris pulvera kārbā, šādā vecumā uzņemt bezmaz vai savu labāko filmu. Pie kam viņš nav vienkārši izgriezis kaut kādu pagātnes darbu ainu, bet gan izmantojis pārbaudītas prasmes, spēris soli uz priekšu, un parādījis meistarklasi režiso...
Filmu veidojuši Glens Fikara un Džons Rekua – "Bad santa" scenāristi un atvērti homoseksuāļi vienlaikus. Šis fakts šajā gadījumā izsaka daudz. Protams, šādu kino – ļaunu, atjautīgu un daļēji tiešām homofobisku - varēja uzņemt tiešām tikai seksuālās minoritātes pārstāvji. Neizrādot pilnīgi nekādu solidaritāti pret reāli eksistējošo Stīvenu Raselu, kas pašreiz izcieš 144-gadu cietumsodu Teksasas štata cietumā, viņi uzreiz apraksta vairāka...
Kriss Kolambus vēl tikai iesoļo sestajā desmitgadē, bet priekšlaicīgi novecošanas simptomi jau liek par sevi manīt. Jaunizceptajā pasakā par "Pērsijs Džeksons un Olimpieši: Zibens nolaupītājs" ar neapbruņotu aci redzams, ka režisora ķēriens ir kļuvis maigāks, bet humors jūtami trulāks. Protams, tas nedod iemeslu ierakt galvu kārtējās aizkustinošās atmiņās par to, ka kādreiz koki bija augstāki, zāle – zaļāka, bet Kolambusa darbi – dabiskāki. Saprotama lieta, ka kino daiļrade mūsdienās tiek ...
Taisnprātīga bubināšana, kas izcēlās labvēlīgā vidē saistībā ar jauno "Šerloku Holmsu", pamatojas galvenokārt uz emocionālās interjekcijas mainīšanos. Kas tik bezkaunīgi ļāva
amerikanizēt sākotnējo britu? Ak, kurš gan mums tagad atgriezīs to bijušo nelabojamo intelektuāli, kurš tik mierīgi brokastīs notiesāja auzu biezputru? Nu ko, nevaldāmos padomju kulta filmas piekritējus var saprast: jau filmas pirmajās minūtēs daudzi no viņiem netīšām krīt kognitīvā disonansē, ko izraisa fakts...
