Filmu veidojuši Glens Fikara un Džons Rekua – "Bad santa" scenāristi un atvērti homoseksuāļi vienlaikus. Šis fakts šajā gadījumā izsaka daudz. Protams, šādu kino –  ļaunu, atjautīgu un daļēji tiešām homofobisku -  varēja uzņemt tiešām tikai seksuālās minoritātes pārstāvji. Neizrādot pilnīgi nekādu solidaritāti pret reāli eksistējošo Stīvenu Raselu, kas pašreiz  izcieš 144-gadu cietumsodu Teksasas štata cietumā, viņi uzreiz apraksta vairākas slimību vēstures. Kāds cietīs no AIDS, bet kāds – no savas mīlestības ( protams, ne geju). Tikmēr autori-radītāji, kas droši vien kādreiz pārvarējuši priekus un bēdas, izjūt labi saprotamu nicinājumu pret visiem simpātiskajiem un jūtīgajiem. "Filadelfija" un citas melodrāmas kā "Brokeback Mountain" viņi pātago ar intensīvu entuziasmu, lai gan, tieši tāpat kā savu galveno varoni – nepatīkamu patoloģisku meli, kurš pēc autoavārijas pārtrauca dziedāt katoļu korī, izšķīrās ar sievu, visiem paziņoja par savu netradicionālo seksuālo orientāciju un uzsāka kriminālo dzīvi.

Protams, tas viss ir ļoti smieklīgi: Džims Kerijs ar savu ākstīšanos, samākslotais MakGregors, sērija neprātīgu mahināciju, asprātīgas avantūras ar nebeidzamiem bēgšanas gadījumiem no cietuma, nosvērta rakstura joki. Un tas viss nenoliedz faktu, ka gudrie režisori, kas tendēti uz pašironizēšanu, uzņēma pirmo kinematogrāfa vēsturē tematisko kino, kuru geju kopienai ir obligāti jāienīst ar visu savu smalki sakārtoto sirsnīgo organizāciju. Filma vien tikai izliekas par komēdiju par identitātes problēmām – tas ir tas pats tauriņš, ko ieraudzīja piecgadīgs bērns, ietērpts maigi zilā kokvilnas kleitā. Patiesībā "Es mīlu tevi, Filip Moris" filma ir ne tik daudz par bēdīgi slaveno peni, kā par viena konkrēta cilvēka traģēdiju. Atrodoties par mata tiesu no nāves, viņš nolemj nekad vairs sev nemelot. Viņš kļuva par geju, pārliecināja katru un ikvienu, bet galu galā izrādījās, ka viņš ir pats vienkāršākais – vēlreiz piedodiet – pedorasts.

Un, iespējams, viņam ir pašā laikā vēlreiz pamēģināt aizbēgt no ieslodzījuma. Izmantojot kņadu, kamēr par taviem piedzīvojumiem visi smejas, tikai Stīvens Rasels sevi personīgā krātiņā ieslodzīja jau ilgu laiku pirms viņš tika arestēts pirmo reizi. Un, jā, viņš ļoti bieži kliegs savam piemīlīgajam gaišmatainajam kameras biedram: "Es mīlu tevi Filip Moris", bet katru reizi viņš, tomēr darīs lietas, kas skatītājam dos skaidru izpratni par to, ka Stīvens Rasels mīlēja tikai sevi. Tieši no šī brīža ir arī jāsāk liet tās trūcīgās apgaismības asaras, kuras daudzi režisori centās izspiest, dzenoties pakaļ zeltītajai statuetei. Bet lai tās nomet nevis skatītājs, bet gan Anga Lī ar Džonatanu Demmi. Tomēr tiko uz ekrāniem iznāca mānīgi muļķīga, bet izcila komēdija par egoismu, kura ar savu bruņusitēja godīgumu negaidīti diskreditēja visas spekulācijas, kas steigā dzimušas iepriekš minētajiem meistariem.